Aiz katra digitalā risinājuma, aiz katras inovācijas ir cilvēki, nozares eksperti, kas to rada un virza, tādēļ katrā iestādē ir būtiski digitālie līderi – cilvēki, kas var veidot nākotnes iestādi. Latvijas publiskajai pārvaldei ir jābūt nepārtrauktā mācību procesā, attīstībā, lai iestādes virzītu digitālo transformāciju, nevis sekotu tai – šādus secinājumus pauda nozares eksperti konferencē “Digitālo prasmju spēks 2025”, ko 6. martā organizēja Valsts administrācijas skolas publiskās pārvaldes digitālā akadēmija.
“Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ darbinieki izvēlas palikt kādā organizācijā, ir sniegtā iespēja augt un attīstīties. Latvijas publiskajai pārvaldei jāspēj nodrošināt šādas izaugsmes iespējas, jo īpaši, ja runājam par digitālajām pārmaiņām,” konferences uzrunā teica Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa. Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs papildināja, ka prasmes, kas iegūtas vai izmantotas darba pieredzes laikā, veido 46% no indivīda cilvēkkapitālā vērtības. Tādēļ, lai izaugsme būtu maksimāla, jāpalielina zināšanas, prasmes un tehnoloģiju izmantošana, vienlaikus mazinot bailes no pārmaiņām un neefektīvas sistēmas. “Birokrātija nedrīkst būt mūsu attīstības bremze. Mums ir jāaktivizē valsts pārvalde, jāefektivizē iekšējie un ārējie procesi, un to var palīdzēt digitlaizācija un mākslīgā intelekta rīki. Ticu, ka Latvija varētu būt līdere šajā jomā,” uzsvēra R. Kronbergs.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla pārvaldības un makroekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Salmiņš iezīmēja iespējamo darba tirgu 2030. gadā. Ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē mākslīgajam intelektram un digitālajiem risinājumiem jābūt mūsu palīgam un asistentam, īpaši, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju. Augs pieprasījums pēc izglītotiem, bet vienlaikus domāšanā elastīgiem cilvēkiem.
Līdzīgus uzsvarus salika arī paneļdiskusijas dalībnieki, runājot par talantu stratēģijām publiskajā pārvaldē, kā piesaistīt digitālos līderus un attīstīt esošo darbinieku potenciālu. “Mēs attīstāmies katru dienu, tieši sakot, šobrīd situācija kā augam – vai nu audz, vai kalsti. Savukārt tiem darbiniekiem, kas grib augt, ir nepieciešama vide, kurā augt, un tā ir vadītāju atbildība – radīt šādu vidi,” diskusijā norādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. To uzsvēra arī Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa, kurš uzdeva būtisku jautājumu: ”Vai mēs ejam kopā? Būtiska ir labbūtība darba vidē, lai tu gribētu attīstīties un mācīties.” Savukārt Latvijas Universitātes pētniece Ireta Čekse atgādināja, ka izaugsme un mācīšanās nav pašsaprotama, un tā ir ilūzija, ka visu laiku mācāmies - mums vienkārši ir izdevies dzīvot burbulī, kurā tas ir norma.
(Foto: no kreisās moderatore Ilze Medne, integrālais koučs; Zanda Arnava, Accenture Talantu studijas vadītāja Baltijā; Ireta Čekse, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece un docente; Jorens Liopa, Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors un Baiba Šmite-Roķe, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore)
Konferences otrajā daļā uzmanība tika fokusēta uz digitālās transformācijas radītajām iespējām un izaicinājumiem, pakalpojumu attīstību un datu izmantošanu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministfrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols atgādināja – ja koncentrējamies uz ērtu situāciju, varam palaist garām iespējas. “Mēs nedrīkstam nogurt, apgūstot digitālos un mākslīgā intelekta risinājumsu, sakot, ka tam nav laika. Šobrīd esam attīstības posmā, bet, lai nokļūtu brieduma posmā, vēl ir jāpieliek pūles. Tas saistīts ar prasmju veidošanu, darbinieku attīstību, eksperimentiem.”
Savukārt Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa atgādināja, ka digitālā transformācija un šī procesa vadīšana prasa sadarbību. “No solo zvaigznēm jākļūst par orķestri.” Tāpat viņš atgādināja, ka publiskajā pārvaldē jebkuru jauninājumu – jaunu sistēmu, jaunu pakalpojumu – ieviešanā ir ārkārtīgi svarīgs komunikācijas elements, skaidrojot un runājot ar sabiedrību.
Microsoft tehnoloģiju vadītāja Centrāleiropā un Centrālāzijā Renāte Strazdiņa uzsvēra, ka vērtību rada nevis tehnoloģijas pašas par sevi, bet gan to jēgpilns pielietojums, turklāt būtiskāk kā jebkad ir saprast, kā savās organizācijas pārvaldīt mākslīgā intelekta risinājumus, jo MI nav IT nodaļas, bet gan starpdepratmanetu jautājums.
Praktiskajā darbnīcā par zināšanu pārnesi vadītprasmju attīstības trenere Joanna Kristīne Golubeva uzsvēra, ka pieaugušo mācībās, pretēji bērnu mācībām, galvenā loma ir tam, kurš mācās, jo zināšanas nevar dot, tās var tikai ņemt. SSE Rīga pasniedzējs Edgars Lapiņš, runājot par datu analīzi un izmantošanu, uzsvēra, ka bieža problēma datos balstītu lēmumu pieņemšanā ir aspekts, ka laika trūkuma dēļ tiek izmantota pārāk maza datu izlase jeb notiek pieķeršanās pirmajām datu vēsmiņām bez nopietnas datu analīzes. “Analizējot datus un iepazīstoties ar rezultātiem, prātam ir jābūt atvērtam jaunām lietām. Kritiskās domāšanas pieejā tas būtu uzdot sev jautājumu: vai tas, ko es dzirdu, ir tas, ko es gribu dzirdēt, vai arī objektīva, jauna datos balstīta patiesība?” norādīja E. Lapiņš.
CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs sniedza ļoti praktiskus padomus, kā ikviens var pasargāt savus datus un ierīces no apdraudējumiem. Personīgo ierīču drošība, fiziskā drošība, programmatūras atjauninājumi, aplikāciju un pārlūka drošība, DNS ugunsmūris un datu drošība ir galvenie drošības aspekti.
Lielu interesi konferencē par digitalizācijas jautājumiem izraisīja psiholoģijas doktores Marijas Ābeltiņas vadītā darbnīca par digitālo labbūtību, jautājot – vai un kad nepieciešams atvienoties no digitālās pasaules. “Kas ir digitālā labbūtība? Digitālā labbūtība ir par to, ko, kā, cik ilgi, cik daudz mēs lietojam un kas ar mums notiek. Kā jebkura lieta, ko lietojam – ja tas pārspīlēti un ar mums notiek sliktas lietas, ir jāatvienojas. Ja tehnoloģijas palīdz un nerada lieku stresu – neatvienojamies!” tā racionāli analizēt savu sadarbību ar tehnoloģijām aicināja M. Ābeltiņa.
Pasākuma noslēgumā robots klātesošos iepazīstināja ar sievieti, kuras balss un prasmes atver jebkuras durvis, un mākslīgais intelekts pret to ir bezspēcīgs – tā bija aktrise, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane Daudziņa. Viņa savā prezentācijā pievērsās komunikācijas nozīmei un tam, kā balss un ķermeņa valoda ietekmē mūsu tēlu un panākumus. Prezentācijas pamatā bija vairākas atziņas un praktiski ieteikumi, kas palīdz uzlabot publisko runu un starppersonu komunikāciju.
Z. Daudziņa savu runu noslēdza ar Aristoteļa vārdiem: “Mūs veido tas, ko darām atkārtoti. Tādā gadījumā izcilība nav darbība, bet gan ieradums.”
Konferenci “Digitālo prasmju spēks” VAS digitālā akadēmija organizēja jau otro gadu. Digitālā akadēmija ir nozīmīgs projekts ceļā uz mūsdienīgu un digitāli izglītotu valsts pārvaldi. Akadēmija piedāvā vebinārus, e-mācības, mentoringu, spēļošanu, prototipēšanu un citas mūsdienīgas metodes ar mērķi apmācīt vismaz 62 900 publiskajā pārvaldē nodarbinātos, veicinot tehnoloģijās balstītu inovatīvu risinājumu ieviešanu.
