Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija (Digitālā akadēmija) tika atklāta 2024. gada 31. janvārī ar konferenci "Digitālo prasmju spēks", kur tika apspriestas tādas tēmas kā kiberdrošība, mākslīgais intelekts, digitālie rīki, digitālā transformācija, datu analītika un automatizācija.
Strauji mainīgajā darba tirgū digitālās prasmes kļūst par izšķirošu faktoru veiksmīgai pārvaldībai un iestāžu modernizācijai. Digitālā akadēmija 2024. gadā ir būtiski veicinājusi šo pāreju, nodrošinot mācības vairāk nekā 34 000 dalībniekiem no publiskās pārvaldes, kas pārsniedz sākotnēji izvirzītos gada mērķus. Dalībnieku vidū dominē valsts pārvaldes iestāžu darbinieki (76%), savukārt 19% pārstāv pašvaldības un to pakļautībā esošās iestādes.
Veicot apkopojumu par apmeklējumu procentuālo attiecību pret kopējo nodarbināto skaitu – Smiltenes, Alūksnes un Jēkabpils novada pašvaldības darbinieki ir starp aktīvākajām akadēmijas mācību dalībniekiem, apliecinot pašvaldību interesi un nepieciešamību pēc digitālās pārvaldības prasmēm. Savukārt starp valsts iestāžu dalībniekiem aktīvākie ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Centrālā finanšu un līgumu aģentūras un Slimību profilakses un kontroles centra darbinieki, kas visaktīvāk izmantojušas Digitālās akadēmijas piedāvātās apmācību iespējas.
Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) "Nākotnes darbavietu ziņojumu 2025" nākotnes darba vietas būs balstītas uz pielāgošanās spējām, analītisko domāšanu un digitālo pratību. Tādēļ publiskās pārvaldes darbiniekiem ir jābūt gataviem nepārtraukti mācīties un attīstīt savas prasmes, lai veicinātu efektīvāku, inovatīvāku un iedzīvotājiem draudzīgāku valsts pārvaldi. Digitālās akadēmijas mērķis ir nodrošināt, lai publiskās pārvaldes darbinieki būtu ne tikai tehnoloģiski zinoši, bet arī spējīgi efektīvi pielietot digitālos rīkus savā ikdienas darbā un iestāžu attīstībā.
Digitālās akadēmijas organizētās apmācības 2024. gadā ir bijušas daudzveidīgas. Tika uzsāktas mācības "Digitālo pārmaiņu projektu vadībā", kuras notiks līdz 2025. gada jūnijam. Mācību laikā sadarbībā ar programmas vadītāju Anitu Gaili un mentoru palīdzību, dalībnieki sagatavo digitālo pārmaiņu projektus. Kopumā tiks īstenoti 25 dažādi digitālo pārmaiņu projekti, piemēram, Mākslīgā intelekta rīku pielietošana dokumentu projektu izstrādē: šī projekta mērķis ir izpētīt un ieviest mākslīgā intelekta rīkus, lai automatizētu un uzlabotu dokumentu projektu izstrādes procesu valsts pārvaldē.
Notikuši 18 vebināri, izteikti lielāka interese mācību dalībniekiem bijusi par tādām tēmām kā datu analīze, mākslīgā intelekta izmantošana, kiberhigiēna un digitālie sadarbības rīki.
Organizētas 3 konferences, 2 darbnīcas, Vasaras skola digitālajiem vēstnešiem, hakatons, kura mērķis bija radīt inovatīvus un radošus risinājumus sabiedrībai svarīgiem izaicinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot atvērto datu, ausgtvērtīgo datu kopu un mākslīgā intelekta pielietošanai. Hakatona laikā tika izstrādātas 6 idejas. Sadarbībā ar dažādām iestādēm un pašvaldībām tika uzsākta arī digitālo kompetenču ietvara darbnīca, kas notiks arī 2025. gadā, tuvākā darbnīca jau 28. martā Preiļos.
Digitālo kompetenču ietvars – jauns pamats mācību attīstībai
Līdztekus mācībām ir izstrādāts un tiek testēts digitālo kompetenču ietvars, kas palīdzēs iestādēm efektīvāk plānot digitālo prasmju attīstību un nodrošinās strukturētu pieeju publiskās pārvaldes digitālajai transformācijai. Kompetenču ietvars aptver dažādus digitālo prasmju līmeņus – sākot no pamata digitālās pratības līdz augsta līmeņa specializētām zināšanām sešās jomās – informācijas un datu pratībā, digitālajā komunikācijā un sadarbībā, digitālā satura veidošanā, kiberdrošībā, digitalizācijas pārvaldībā un attīstībā, kā arī caurviju prasmēs.
