28. februārī Rīgas Motormuzejā notika pirmais Valsts administrācijas skolas mācību koordinatoru forums, kas pulcēja vairāk nekā 100 dalībniekus no dažādām valsts un pašvaldību iestādēm. Pasākums bija veltīts mācīšanās kultūras stiprināšanai publiskajā pārvaldē, akcentējot efektīvu apmācību koordināciju, sadarbību un labās prakses pieredzes apmaiņu. Foruma mērķis bija sniegt atbalstu un iedvesmu mācību koordinatoriem, kas ikdienā rūpējas par darbinieku profesionālo attīstību savās iestādēs. Dalībnieki uzklausīja pieredzes stāstus, ekspertu ieteikumus un praktiskus risinājumus.
Mācīšanās – nepieciešamība, nevis izvēle
Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas departamenta vadītāja Ērika Todjēre savā uzrunā uzsvēra, ka mācīšanās publiskajā pārvaldē ir būtiska attīstības sastāvdaļa. Organizācijas, kas sistemātiski iegulda savos darbiniekos, kļūst elastīgākas, konkurētspējīgākas un spēj labāk pielāgoties pārmaiņām. Kā arī mācīšanās vairs nav tikai priekšrocība – tā ir nepieciešamība. Tikai caur pastāvīgu zināšanu un prasmju pilnveidi mēs varam nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu publisko pārvaldi.
Mācību ietekmes novērtēšana un organizāciju mācīšanās kultūra
Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa savā runā pievērsās jautājumam par mācīšanās ietekmes novērtēšanu un organizāciju kultūras veidošanu, uzsverot, ka būtiska ir ne tikai individuālā, bet arī komandas un sistēmiskā mācīšanās.
"Mēs varam sūtīt darbiniekus uz mācībām, bet, ja organizācijas vide nav atbalstoša, zināšanas netiks pielietotas un reālā ietekme būs minimāla," norādīja Kalviņa. Viņa akcentēja, ka vadītāju loma mācīšanās procesā ir kritiska – tikai ar viņu atbalstu iespējams radīt vidi, kurā iegūtās zināšanas tiek īstenotas praksē.
Savā pieredzē dalījās Kuldīgas novada izpilddirektors Rimants Safonovs, kurš atskatījās uz mācību uztveres evolūciju valsts pārvaldē – no skepses un aizspriedumiem līdz mūsdienu atziņai, ka darbinieku attīstība ir ieguldījums iestādes nākotnē. "Ja vadītājs pats mācās un atbalsta darbinieku attīstību, organizācijā ir augstāks iesaistīšanās līmenis un atvērtība pārmaiņām," atzina Kuldīgas novada izpilddirektors.
Notika arī paneļdiskusija, ko vadīja Haralds Burkovskis, un kurā piedalījās dažādu iestāžu pārstāvji: Sanita Arciševska (Valsts administrācijas skola), Sanita Maurīte-Šmite (Centrālās finanšu un līgumu aģentūra), Aija Kasemira (Kultūras informācijas centrs), Dainis Zaltans (Rīgas dome) un Agita Miķelsone (Iekšlietu ministrijas informācijas centrs).
Diskusijā eksperti analizēja mācību koordinācijas lomu organizācijās, dalījās ar praktiskiem piemēriem un diskutēja par veidiem, kā mācību koordinatori var kļūt par stratēģiskiem mācību vadītājiem. Viņi pievērsās arī jautājumam par darbinieku motivāciju, izceļot dažādas metodes, kā rosināt darbiniekus izmantot mācību iespējas un kā izvērtēt apmācību efektivitāti. Tika apspriests, kā mācību informācija sasniedz darbiniekus un kādas ir galvenās problēmas, kas kavē tās efektīvu izplatīšanu. Diskusijas dalībnieki dalījās pieredzē, kā veiksmīgi izplatīt informāciju par mācībām, izmantojot digitālos rīkus un iekšējās komunikācijas kanālus.
Pēc paneļdiskusijas organizāciju psiholoģe Marta Karlsone pievērsās emociju nozīmei sadarbībā, uzsverot, ka spēja atpazīt un izprast savas un citu emocijas palīdz veidot produktīvākas attiecības komandā. "Mērķis nav izvairīties no emocijām, bet gan tās izprast un izmantot kā sadarbības uzlabošanas rīku," skaidroja Karlsone.
Komunikācijas meistarība – kā pārliecināt un improvizēt? Komunikācijas eksperte Zane Daudziņa savā prezentācijā dalījās ar būtiskām atziņām par pārliecinošas publiskās uzstāšanās nozīmi un tās saistību ar efektīvu mācīšanās kultūras komunikāciju organizācijā.
"Efektīva komunikācija balstās uz zināšanām, dedzību un klātbūtni. Tā ir prasme, ko iespējams attīstīt un pilnveidot, un tas ir īpaši būtiski, ja vēlamies iedvesmot citus mācīties," uzsvēra Daudziņa.
Noslēgumā foruma dalībnieki izteica vēlmi turpināt sadarbību un veidot līdzīgus pasākumus arī turpmāk, lai veicinātu ilgtermiņā noturīgu un efektīvu mācīšanās vidi valsts pārvaldē.
