+371 67229116 vas@vas.gov.lv Facebook
Blogs

Par svešvalodu mācīšanos

Vita Valdmane /13.07.2017/
Ikdienā kā svešvalodu pasniedzēja bieži sastopos ar to, ka nodarbību laikā ir daudz jārunā par to, kā jāmācās. Sākumā es par to dusmojos, jo skaidrojumu sniegšana par mācīšanās metodēm, saīsināja nodarbībām paredzēto laiku, taču tagad saprotu, ka es patiešām esmu pasniedzēja un pasniedzēja misija ir mācīt cilvēkiem, kā mācīties.

Vispirms vēlētos uzsvērt, ka mans raksts ir domāts vidusmēra cilvēkam, kādi mēs esam pārsvarā visi attiecībā uz valodas mācīšanos. Ar šo es mēģinu izslēgt tos indivīdus, kas mācās ļoti ātri un kuriem ir milzīgas darba un atmiņas spējas (tādi manā vairāk nekā 20 gadu pasniedzējas pieredzē ir bijuši vien pāris cilvēku).

Pirmkārt, mana filozofija attiecībā uz materiāla daudzumu vienmēr ir bijusi “mazāk ir vairāk” (less is more); labāk mazāk (mazāk gramatiku, mazāk tekstu, jauno vārdu), bet izņemt kaut ko vienu, taču pamatīgāk. Jo visi esam tikai cilvēki, un zinām, ka mūsu smadzenes nevar uztvert vairāk par to, ko tās reāli ir spējīgas uztvert. Turklāt uztvert un saprast nenozīmē svešvalodu zināt. Zināt nozīmē – pielietot.

Otrkārt, zināt svešvalodu nozīmē to pielietot praksē, komunicēt – gan rakstiski, gan mutiski. Tāpēc savu mācību dalībniekiem bieži saku, ka jārunā ir ne tikai nodarbību laikā, bet arī ārpus nodarbībām, ja gribas ātrāk sasniegt vēlamo rezultātu, ir jārunā ar sevi un skaļi, jo domās mēs bieži vien nedzirdam savu izrunu, gramatiku. Nav jāuztraucas, ja saka kaut ko nepareizi. Kamēr pats nesaprot, kur ir kļūdas, neviens tāpat nespēs palīdzēt. Reizēs, kad man dalībnieki lūdz labot kļūdas, es sāku to darīt un saprotu, ka no tā nav ieguvuma – viņi tikai tiek visu laiku pārtraukti, iedzīti kompleksos, nemaz neatceroties, kādas tad kļūdas ir bijušas, it īpaši, ja tās ir vairākas. Vienīgais, ko šobrīd nodarbībās praktizēju, ir apkopoju galvenās divas vai trīs kļūdas un par tām informēju. Perfekcionistiem vieglāk savas kļūdas atcerēties, bet perfekcionistiem arī parasti pietrūkst runas plūduma. Ir būtiski attīstīt savu runas prasmju apzināšanos.

Tāpat gribētos uzsvērt, ka, lai iemācītos runāt, ir jārunā pēc iespējas vairāk (tieši tāpat kā ar braukšanu pie stūres), tāpēc savās nodarbībās ļoti bieži (70-95% no nodarbības laika) organizēju pāru darbu, lai mācību dalībniekiem ir lielāka iespēja runāt. Dažreiz dalībnieki protestē, jo viņi nezina, vai viņi visu saka pareizi. Šinī gadījumā es gribu uzsvērt, ka jāattīsta runāšanas apzināšanās prasmes, un ja pasniedzējs regulāri labos kļūdas, tas neko nedos. Citos gadījumos dalībnieki piedāvā, ka labāk būtu, ja viens runātu un visi klausītos. Tādos gadījumos man liekas, ka arī daudz neko neiegūst – jo svešvaloda nav slimība, tāpat ar klausīšanos nepielips, un vēlreiz vēlos atkārtot – runāt var iemācīties tikai runājot, nevis klausoties, lasot vai rakstot. Pāru darbs un runāšana svešvalodā nodarbību laikā veicina svešvalodas vides radīšanu, kas smadzenēm palīdz un atvieglo uztveršanas un atcerēšanās procesu. Vēlreiz gribas atgādināt, ka mēs vairs neesam bērni, kuri tiešām valodu spēj iemācīties klausoties vai pāris reizes vārdu dzirdot. Mēs – pieaugušie, mācāmies daudz apzinātāk un lēnāk, it īpaši kļūstot vecāki un it īpaši šinī Google gadsimtā, kad ir informācijas pārpilnība un smadzenes ļoti ātri paņem nepieciešamo informāciju un tikpat ātri arī izstumj to.  

Vēl gribētos piebilst, ka ir svarīgi klausīties, kā otrs runā. Jo, ja jūs sadzirdat kaut ko īpašu, ko lieto otrs, ir vērts “aizņemties” un arī otrs jutīsies pagodināts, savukārt, ja dzirdat kļūdu, tad tas ir kompliments jums, tas nozīmē, ka jūs progresējat, jo nākamais solis ir, kad sākat dzirdēt savas kļūdas.

Kas attiecas uz klausīšanos – jo vairāk, jo labāk. Te es domāju gan vienkārši klausīties jebko, saprotot vai nē, gan arī to, ka klausās vienu un to pašu vismaz 15-30 reizes. Jo, ja ir vēlēšanās iemācīties kaut ko no klausīšanās gabala, tad ir jāklausās daudzas jo daudzas reizes, lai skan ausīs. Ar vienu reizi var tikai pārbaudīt, vai sapratu, vai nē. Taču, lai iedziļinātos vārdos, struktūrās un sāktu pamanīt, kā teikums tiek veidots un kādi vārdi iet kopā, ir jāklausās vienu un to pašu daudzas jo daudzas reizes.

Pēdējā laikā, mācoties spāņu valodu, pati esmu sapratusi, ka arī mācīšanās regularitāte ir ļoti svarīga. Labāk mācīties vienu reizi nedēļā, bet darīt to tiešām regulāri, jo tad progress būs pamanāms ātrāk un valoda būs labā formā. Un nevajag pārspīlēt arī ar mācībām veltīto laiku, ja nav iespēja tikt uz klātienes nodarbībām, tad var vienu reizi nedēļā kaut ko padarīt arī mājās, un pilnīgi pietiktu ar 5-15 minūtēm aktīvas parunāšanās vai vārdu pielietošanas.
« Atpakaļ
Kontakti
Tālrunis: (+371) 67229116
Fakss: (+371) 67821277
e-pasts: vas@vas.gov.lv
Rekvizīti
Reģ.Nr. 90000028156
Valsts kase
LV58TREL2030006008000
TRELLV22
Kur mēs atrodamies?
Valsts administrācijas skola
Raiņa bulv. 4, Rīga, LV-1050
Apskatīt kartē >