+371 67229116 vas@vas.gov.lv Facebook
Blogs

Faber est suae quisque fortunae* jeb pārdomas par vienu projektu

Andris Kairišs /12.07.2016/
Gudri cilvēki mācās no savām kļūdām.
Ļoti gudri cilvēki mācās no citu kļūdām.
Negudri cilvēki nemācās, jo viņiem uzreiz ir visas atbildes.
 
 
2016.gada janvārī Valsts administrācijas skola uzsāka ESF līdzfinansētā projekta „Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā” īstenošanu. Lai gan neesmu šī projekta autors, tomēr esmu tā vadītājs. Sagatavojot šo rakstu, vēlējos dalīties pārdomās par esošo situāciju un projekta attīstības perspektīvām.
 
Korupcija visticamāk ir tikpat veca kā pasaule, to apliecina gan Senās Divupes, gan Ēģiptes, Indijas, Romas u.c. avoti. Norādes par korupciju sastopamas gan Bībelē, piem., Jesajas grāmatā 1:23 „Tavi pārvaldnieki ir atkritēji un zagļu biedri, tie ņem uzpirkšanas dāvanas un dzenas pēc peļņas; bāriņiem tie neizdod tiesas; atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā.”, gan Islāma hadīsās, piem., Ahmāda ibn Hanbala „Musnadā” noteikts, ka kukuļņēmēji un kukuļdevēji, kā arī starpnieki kukuļdošanā tiks sodīti.
 
Korupcijas un ēnu ekonomikas novēršanas un apkarošanas efektivitāte, neskatoties uz arvien precīzāku juridisku kvalificēšanu, pretdarbības pasākumu veikšanu, sodu sankcijām u.tml. ir bijusi atšķirīga dažādos laika posmos un sabiedrībās; tā būtiski atšķiras starp valstīm un reģioniem arī modernajā pasaulē.
 
Latvijā situācija saistībā ar korupciju un ēnu ekonomiku nav iepriecinoša: 2015.gadā Latvija ieņēma 40.vietu starp 167 valstīm pēc korupcijas uztveres indeksa (Transparency International dati) un ēnu ekonomikas īpatsvars sastādīja 21,3% no IKP (SSE Riga dati).

Jādomā, ka atbilžu meklēšana uz diviem mūžseniem jautājumiem „Kas vainīgs?” (vai mūsu gadījumā drīzāk “Kas atbildīgs?”) un „Ko darīt?” var palīdzēt saprast kāpēc mēs esam tur kur esam un kā nonākt tur, kur mēs vēlamies būt.

Pasaulē nav valstu, kurās korupcijas nav vispār, taču ir tādas valstis, kurās korupcija nav īpaši izteikta. Korupcijas uztveres indeksa tabulā labākās vietas aizņem Ziemeļeiropas valstis, Jaunzēlande un Nīderlande. Kāpēc? Šķiet, ka atbilde uz šo jautājumu ir lielā mērā saistīta ar šo valstu iedzīvotāju attieksmi (netoleranci) pret korupciju, kā arī ēnu ekonomiku – vai atceramies, ka Zviedrijas ministri atkāpās no amatiem, jo nemaksāja, piem., televīzijas nodokli?

Atbildēt uz jautājumu „Kas vainīgs?” parasti ir vieglāk. Meklēt un arī atrast vainīgo (īsto vai neīsto) droši vien ir cilvēka dabā. Izstrādāt darbības stratēģiju ir daudz sarežģītāk, turklāt ir jāņem vērā, ka tās panākumi vai fiasko būs tieši atkarīgi no tā vai ir noteikts īsts „vaininieks”.
Jādomā, ka korupcijas uztveres indeksa tabulas augšdaļas valstu iedzīvotāju attieksme neveidojās īsā laika posmā un tās pamatā noteikti ir daudzi un dažādi sociāli ekonomiskie, politiskie un tiesiskie faktori. „Aha”, - tūlīt pateiks kāds šī raksta lasītājs – „nu tad šeit viss ir skaidrs: skandināvi ir godīgāki un algas viņiem ir lielākas, tāpēc arī nav vajadzības iesaistīties korupcijā!” Tagad vēl atliek nopūsties un pateikt: „Nu jā… Nu ko tad mēs… Kur tad mums līdz viņiem…”

Jā, protams, ekonomiskajiem faktoriem ir būtiska nozīme un lielāka alga var atturēt no iesaistes koruptīvās darbībās. Taču vai algas apmērs izskaidro visu? Ir valstis, kur amatpersonu atalgojums ir salīdzinoši labs, taču korupcijas līmenis arī ir augsts.

Vairāk vai mazāk objektīvas attieksmes veidošanā pret to vai citu personu, lietu, notikumu vai parādību būtiskas ir zināšanas: vienkārši runājot, ir vismaz aptuveni jāzina kas ir „labs” un „slikts”, lai attiecīgi pret to attiektos. Korupcijas un ēnu ekonomikas gadījumā viss nav tik vienkārši, jo to vēl nepieciešams atpazīt, piem., Makjavelli salīdzināja korupciju ar diloni – sākumā to grūti identificēt, bet viegli ārstēt, vēlāk tas ir viegli identificējams, taču grūti ārstējams. Visticamāk nulles tolerance pret korupciju un ēnu ekonomiku nāk no tā, ka attiecīgās sabiedrībās iedzīvotāji, un it īpaši valsts pārvaldē strādājošie, labi apzinās pie kādām katastrofālām sekām var novest šo „slimību” ignorance.

Tādējādi, ņemot vērā iepriekšminēto, varam nonākt līdz secinājumam, ka efektīvākais korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanas līdzeklis ir tās novēršana, taču gadījumā ja šīm parādībām jau ir izteiktā ietekme, nevar iztikt bez apkarošanas līdzekļiem. Jebkurā gadījumā neatsverama nozīme ir zināšanām un prasmēm gan korupcijas un ēnu ekonomikas atpazīšanā un novēršanā, gan cīņā pret to – un tas ir tieši tas uz ko ir fokusēts Valsts administrācijas skolas īstenotais mācību projekts.

Tas, ka Latvijā ir uzsākts šāds projekts nozīmē ne vien to, ka Valsts administrācijas skola ir sekmīgi izstrādājusi projekta iesniegumu, bet arī to, ka esam uz pareizā ceļa, domājot par savu un savu bērnu nākotni! Uzsākot šo projektu, Latvijas valsts pārvalde atzīst, ka mums nav visas atbildes uz visiem jautājumiem, taču esam gatavi tās meklēt un atrast. Apmainoties ar pieredzi un labāko praksi ar citām nacionālām un ārvalstu institūcijām, uztverot pašmāju un ārvalstu ekspertu sniegto informāciju, mēs vairs nemācāmies tikai no savām kļūdām, un tas jau ir liels solis uz priekšu.

No projekta sākuma pagāja tikai pusgads un vēl par agru izdarīt secinājumus, taču man tomēr ir ticība, ka projekts izdosies. Varbūt tāpēc, ka mums nav citas izvēles kā tikai pilnveidot savas zināšanas, lai Latvija kļūtu tīrāka un labāka? Valsts administrācijas skolas projekts sniegs ne tikai zināšanas valsts pārvaldei, bet ilgtermiņā pilnveidos arī sabiedrības attieksmi, kas ir rezultāts, kā dēļ vērts strādāt.

* Katrs ir pats savas laimes kalējs
« Atpakaļ