+371 67229116 vas@vas.gov.lv Facebook
Blogs

Pieredze remigrācijas programmā

Jekaterīna Romaņenko /16.06.2016/

Vēl pirms 4 mēnešiem mana dzīve gludi ritēja ikdienas ierastajās sliedēs starp Monmartras vēsturisko apkārtni un mūsdienīgo biznesa rajonu La Defense visromantiskākajā un arī visnoslogotākajā pilsētā Francijā – tās galvaspilsētā Parīzē. Brīdī, kad manā dzīvē ienāca jēdziens „remigrācija”, biju dzīvojusi un strādājusi Francijā jau 5 gadus. Veiksmīgi pabeidzu Charles de Gaulles-Lille3 universitāti, vienu no populārākajām universitātēm Francijas ziemeļos, apgūstot teorētiskās zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas starpkultūru attiecību un starptautisko sakaru nozarē. Pēc studiju beigām sarunās ar vecākiem vairākkārt ieminējos, ka pēc šādas maģistrantūras programmas visdrošākais ceļš uz izaicinājumiem pilno un profesionālajā ziņā drošo nākotni būtu bijis darbs Latvijas valsts pārvaldē. Vienmēr biju pārliecināta, ka ikvienā valstī, it īpaši runājot par politikas, ekonomikas un lauksaimniecības jomām, ir ļoti svarīgi apzināties starptautiskā dialoga nepieciešamību, jo tā neievērošana var radīt šķēršļus attiecību veidošanā un nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un partneriem nākotnē.

Tomēr tolaik idejai par atgriešanos Latvijā bija vienīgi varbūtības raksturs. Dzīve turpinājās arī pēc diploma iegūšanas, un toreiz darbs ārzemēs šķita finansiāli pievilcīgāks, kā arī nozīmīgāks profesionālās attīstības ziņā.

Par remigrācijas programmu uzzināju pavisam nejauši no Latviešu biedrības Francijā Facebook lapas un uzreiz pieņēmu to kā ilgi gaidīto iespēju profesionālai pilnveidei Latvijas valsts pārvaldē. Es nojautu, ka dalība šajā programmā man viennozīmīgi sniegs nenovērtējamu praktisko pieredzi, padziļinās manu izpratni par valsts pārvaldi, tās struktūru, īpatnībām, cilvēkresursiem un darba specifiku, kā  arī ilgtermiņā  veicinās manu profesionālo izaugsmi starptautisko sakaru jomā Latvijā. Pateicoties šai programmai, es varēju mēģināt būvēt no jauna savu nākotni un ikdienu dzimtajā zemē. Tā bija savā ziņā jauna uzdrošināšanās – atgriezties dzimtenē ar neviennozīmīgu un komplicētu misiju „to make a difference” – kalpojot savai valstij, ar saviem darbiem veicināt attīstības un inovāciju ieviešanas procesu Latvijas valsts pārvaldē, ka arī paaugstināt profesionālisma līmeni tajā.

Tas bija manis pašas vissarežģītākais no uzstādītājiem mērķiem, kura realizācijai nav labi pazīstamas receptes vai labās prakses piemēru, ko var aizņemties no citām valstīm vai struktūrām. Remigrācijas programma, manā skatījumā, bija tas ceļš, kurā var spert pirmos svarīgos soļus šī mērķa īstenošanas virzienā. Šodien es to varu realizēt kā starptautiskas sadarbības koordinatore Valsts administrācijas skolā, kas Latvijas valsts pārvaldē ieņem stratēģiski svarīgu vietu, jo šeit tiek apmācīti valsts pārvaldē strādājošie speciālisti, no kuriem ir atkarīga valsts un arī mūsu pašu nākotne. Tieši šeit tiek sperti pirmie soļi uz inovatīvo, profesionālo, attīstīto un atbildības pilno valsts pārvaldi. Kā reiz teica romiešu filozofs un valstsvīrs Seneka: „Mēs esam izglītoti nevis skolai, bet dzīvei”, un arī: „Mācot mācāmies paši”. Un viņa domu pēc vairākiem gadu simtiem attīstīja sava laika progresīvais britu filozofs un politikas teorētiķis Herberts Spensers: „Izglītības galamērķis nav zināšanas, bet gan darbība.”

Iedvesmota ar šo gudro un tālredzīgo cilvēku progresīvo domāšanu, kuri ar savu prāta un domu dziļumu ir apsteiguši laikabiedrus, es arī cenšos pēc iespējas vairāk ieguldīt valsts pārvaldes profesionālā līmeņa attīstībā. Kopā ar kolēģiem no Mācību daļas kvalitatīvi pildām ar mācību kursiem saistītu ikdienas darbu, organizējam bezmaksas atvērtās lekcijas Valsts administrācijas skolā, ka arī nozīmīgus starptautiska līmeņa pasākumus. Es ļoti novērtēju iespēju izmantot sava darba ikdienā franču un angļu valodu, kas īpaši noder, sadarbojoties ar ārzemju un kaimiņvalstu partneriem, lai veicinātu starptautisko projektu veiksmīgu realizāciju.

Šo četru mēnešu laikā ir daudz kas noticis manā dzīvē, ir mainījies priekšstats par valsts pārvaldi un par šodienas Latviju, kā arī lingvistiskā vide un lietoto valodu izvēle. Pateicoties ikdienas saskarsmei ar maniem kolēģiem no Valsts administrācijas skolas, kā arī regulārām sapulcēm ar programmas organizatoriem no Valsts kancelejas un pārējiem programmas dalībniekiem, arī valsts pārvaldes darbiniekiem, esmu pilnībā mainījusi savu attieksmi pret mūsu valdību, cilvēkiem, kuri strādā valsts institūcijās un viņu darbu. Ikdienas komunikācijā gan darbā, gan ārpus tā, saskaroties ar sabiedrībā tik bieži izplatītiem un iegājušiem stereotipiem par „valsts pārvaldes robotiem”, cenšos mainīt šo uzskatu, jo aizspriedumainais skatījums no malas ir ļoti atšķirīgs no mana ikdienas kontakta ar reāliem cilvēkiem, kuri katru dienu cītīgi strādā ar dažāda satura dokumentu kaudzēm. Plašākai sabiedrībai šīs nenoliedzami svarīgais darbs nav redzams, līdz ar to tas bieži vien netiek novērtēts.

Iepazīstot Valsts administrācijas skolas pamatdarbības virzienus, mērķus, nākotnes vīziju un attīstības plānu, skaidri saredzu sevi šajā iestādē un esmu apņēmusies veikt nepieciešamās izmaiņas starptautiskā piedāvājuma paplašināšanai un mācību pakalpojumu pilnveidošanai. Es ceru, ka manas zināšanas un iemaņas, ko ieguvu Francijā, tiks veiksmīgi pielietotas arī Latvijā un palīdzēs celt vēl augstāk Valsts administrācijas skolas mācību piedāvājuma līmeni un kvalitāti, ko augsti novērtēs skolas mērķauditorija – valsts pārvaldes darbinieki un kas sagadās gandarījumu arī pašiem skolas darbiniekiem un partneriem.

Mērķis, ko sev uzstādīju pirms remigrācijas programmas paliek nemainīgs arī pēc šiem pirmajiem četriem mēnešiem - panākt pārmaiņas, meklējot jaunus risinājumus starptautisko attiecību attīstībai Valsts administrācijas skolas un darbinieku profesionālisma stiprināšanai valsts pārvaldes mērogā, lai izveidotu jaunu un drošu nākotnes vīziju par Latvijas valsts pārvaldi.
« Atpakaļ