+371 67229116 vas@vas.gov.lv Facebook
Prezidentūra
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisinājās no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam, prezidentūru pārņemot no Itālijas.
Prezidentūras laikā notika ap 1500 dažāda līmeņa sanāksmju Briselē un Luksemburgā, kā arī aptuveni 200 Latvijā. Prezidentūras laikā gandrīz visas sanāksmes vadīja Latvijas pārstāvji. Ministru padomes vadīja Latvijas valdības ministri atkarībā no nozares jautājumiem, kas tika apspriesti. 
Valsts administrācijas skola 2013. un 2014.gadā īstenoja mācības Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē nominētajiem valsts pārvaldes darbiniekiem - kopā 1140 darba grupu vadītājiem, vietniekiem, nozaru ekspertiem, Eiropas Savienības jautājumu koordinatoriem un nozares speciālistiem prezidentūras komunikācijas jautājumos.
Prezidentūras mācības nodrošināja:
  • iespēju Latvijai būt prasmīgai sarunu vedējai un veidot nākotnes Eiropas Savienību;
  • kvalitatīvu Latvijas prezidentūras darba programmu un veiksmīgu tās ieviešanu;
  • profesionālu Eiropas Savienības interešu pārstāvību starptautiskā vidē Latvijas prezidentūras laikā;
  • augsti kvalificētu valsts pārvaldes personālu, kas ilgtermiņā rezultatīvi aizstāv valsts intereses Eiropas Savienībā.
Latvijas prezidentūra koncentrējās uz prioritātēm: digitāla Eiropa, iesaistīta Eiropa un konkurētspējīga Eiropa
‌2014.gada 14.janvārī Ministru kabinets apstiprināja šos trīs prioritāros darbības virzienus:
  • ‌informācijas sabiedrības stiprināšana un tās piedāvāto iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībai;
  • ES lomas stiprināšana globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošana ES kaimiņu reģionos;
  • konkurētspējīgāka ES kā pamats izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījums nākotnes attīstībā.
Katra no 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm rotācijas kārtībā uz 6 mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES zināmā mērā ietekmēt ES dienaskārtību un vadīt tās darbu.

Prezidentūra organizē un vada ES Padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja)un darba grupu sanāksmes. Dažādu sanāksmju skaits pusgada laikā var būt pat ap 2000. Prezidentūras uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam.

Otrs prezidentūras uzdevums ir veikt koordinācijas funkcijas ES Padomē, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.

Rotējošās prezidentūras valstis tiek grupētas pa trīs, izvirzot kopējās prioritātes. Mūsu trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadījusi Itālija, tai 2015.gada pirmajā pusgadā seko Latvija, bet 2015.gada otrajā pusgadā noslēgs Luksemburga.


Prezidentūru kalendārs:
Malta: no 2017. gada janvāra līdz jūnijam
Igaunija: no 2017. gada jūlija līdz decembrim
Bulgārija: no 2018. gada janvāra līdz jūnijam
Austrija: no 2018. gada jūlija līdz decembrim
Rumānija: no 2019. gada janvāra līdz jūnijam
Somija: no 2019. gada jūlija līdz decembrim
Horvātija: no 2020. gada janvāra līdz jūnijam
Vācija: 2020. gada jūlijs – decembris